Saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” azartspēļu vai loteriju laimesti līdz 3000 eiro nav apliekami ar nodokli. No summas, kas pārsniedz 3000 eiro līdz 105 300 eiro, tiek ieturēts 25,5% nodoklis. Ja laimests pārsniedz 105 300 eiro, tad no šīs pārsnieguma daļas nodoklis ir 33%. Papildu 3% nodoklis tiek piemērots laimesta daļai, kas pārsniedz 200 000 eiro. Latvijā licencētie kazino ir pienācīgi ieturēt laimesta nodokli izmaksas brīdī, taču ārzemju kazino šādu pienākumu nav – spēlētājs savā kontā saņems pilnu laimestu un ārzemju kazino nav pienācīgs par to ziņot VID. Skatīt zemāk labākos ārzemju kazino.
Saskaņā ar likumu, azartspēļu un loteriju laimesti tiek sadalīti vairākās kategorijās atkarībā no to apmēra. Laimesti, kas nepārsniedz 3000 eiro vienā reizē, ir pilnībā atbrīvoti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN). Tas nozīmē, ka, piemēram, laimējot 2000 eiro Latvijas Loto vai kazino, nodoklis nav jāmaksā, un visa summa nonāk laimētāja rīcībā. Taču, ja laimests pārsniedz 3000 eiro, nodoklis tiek aprēķināts no summas, kas pārsniedz šo slieksni. No 2025. gada nodokļa likmes ir šādas: 25,5% par laimesta daļu no 3000 eiro līdz 105 300 eiro un 33% par summu, kas pārsniedz 105 300 eiro. Turklāt, ja personas kopējie ienākumi gadā, ieskaitot laimestus, pārsniedz 200 000 eiro, tiek piemērots papildu 3% nodoklis, kas jādeklarē pašam laimētājam.
Piemēram, ja persona laimē 5000 eiro licencētā kazino, nodoklis tiek rēķināts no 2000 eiro (5000 – 3000), kas ir 510 eiro (25,5%). Laimētājs saņem 4490 eiro. Savukārt, ja laimests sasniedz 120 000 eiro, nodoklis tiek aprēķināts divās daļās: 25,5% no summas starp 3000 un 105 300 eiro (aptuveni 26 251,50 eiro) un 33% no summas virs 105 300 eiro (4851 eiro), kopā veidojot aptuveni 31 102,50 eiro nodokli. Tādējādi laimētājs saņem ap 88 897,50 eiro. Ja kopējie gada ienākumi pārsniedz 200 000 eiro, papildu 3% nodoklis jādeklarē pašam.
Vēlamies uzsvērt, ka laimesta nodokļa ieturēšana laimesta izmaksas brīdī attiecās tikai uz Latvijā licencētiem azartspēļu organizatoriem. Ārzemēs licencētie azartspēļu organizatori, ar piemēram Maltas, Curacao vai Gibraltāras licenci nav pienācīgi ieturēt laimesta nodokli laimesta izmaksas brīdī. Spēlētājs saņems pilnu laimestu un nodokļu maksāšana būs uz spēlētāja atbildības. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ Latvijā daudzi izvēlās spēlēt kādā ārzemju kazino vai ārzemju totalizatorā.
Latvijā licencēti azartspēļu un loteriju organizatori, piemēram, Latvijas Loto vai licencēti tiešsaistes kazino, automātiski ietur nodokli no laimestiem, kas pārsniedz 3000 eiro, pirms izmaksas. Tas nozīmē, ka laimētājam nav jāuztraucas par nodokļa aprēķinu vai samaksu – operators to izdara viņa vietā, un laimētājs saņem jau “tīro” summu.
Tomēr situācija atšķiras, ja laimests gūts ārvalstu platformās, piemēram, nelicencētos tiešsaistes kazino, kas reģistrēti Maltā vai Kirasao. Šādos gadījumos nodoklis netiek ieturēts automātiski, un laimētājam pašam jādeklarē ienākumi Valsts ieņēmumu dienestā (VID), iesniedzot gada ienākumu deklarāciju līdz nākamā gada 1. jūnijam. Nedeklarēšana var izraisīt sodus un nokavējuma procentus.
Dažas loterijas ir atbrīvotas no nodokļa neatkarīgi no laimesta apmēra. Piemēram, Simtgades loterija, Sporta loterija un “Sporto visi” ir pilnībā atbrīvotas no IIN, kas padara šīs izlozes īpaši pievilcīgas.
Citi izņēmumi var attiekties uz reklāmas loterijām, taču tas ir atkarīgs no konkrētiem noteikumiem. Svarīgi atcerēties, ka azartspēļu zudumus nevar atskaitīt no apliekamā ienākuma, tāpēc nodoklis tiek rēķināts tikai no laimestiem, neņemot vērā zaudēto naudu.
Azartspēļu laimesta nodoklis Latvijā tika ieviests vairāku iemeslu dēļ. Galvenais iemesls bija valsts budžeta papildināšana. Azartspēļu nozare ir ļoti peļņas spējīga, tāpēc nodokļu iekasēšana no laimestiem palīdz valstij palielināt ieņēmumus.
Otrs iemesls ir azartspēļu atkarības mazināšana. Nodokļu ieviešana varētu būt kā veids, kā ierobežot azartspēļu pievilcību, jo lielāki nodokļi nozīmē mazākus laimestus spēlētājiem, tādējādi samazinot to cilvēku skaitu, kuri tiek pakļauti azartspēļu atkarībai.
Trešais iemesls ir sociālā taisnīguma nodrošināšana. Azartspēļu laimesta nodoklis var palīdzēt nodrošināt, ka tie, kuri gūst peļņu no azartspēlēm, arī piedalās sabiedrības finansēšanā, tādējādi veicinot sociālo taisnīgumu.
Ceturtais iemesls ir azartspēļu nozares regulēšana un kontrole. Nodokļu iekasēšana no azartspēļu laimestiem palīdz valstij uzraudzīt un kontrolēt azartspēļu nozari, tādējādi novēršot iespējamas krāpšanas un nelikumīgas darbības.
Visbeidzot, azartspēļu laimesta nodoklis var arī palīdzēt veicināt atbildīgu spēlēšanu. Nodokļu iekasēšana no laimestiem varētu likt spēlētājiem pārdomāt savu lēmumu par likmju likšanu, tādējādi veicinot atbildīgāku spēlēšanu.
Azartspēļu laimesta nodoklis ir valsts noteikts nodoklis, kas tiek uzlikts uz jebkāda veida azartspēļu laimestiem. Tas var būt gan sporta totalizatoru, gan kazino, gan tiešsaistes azartspēļu vietņu laimesti. Nodokļa mērķis ir regulēt azartspēļu industriju un nodrošināt, ka valsts iegūst ienākumus no šīs nozares darbības.
Plusi azartspēļu laimesta nodoklim ir vairāki. Pirmkārt, tas nodrošina valsts budžetu ar papildu ienākumiem, kas var tikt izmantoti sabiedrības labā. Otrkārt, tas var palīdzēt regulēt azartspēļu nozari, ierobežojot pārmērīgu spēlēšanu un potenciālo atkarību. Treškārt, tas var palīdzēt aizsargāt spēlētājus, jo azartspēļu uzņēmumiem ir jāievēro noteikti standarti, lai varētu darboties.
Tomēr azartspēļu laimesta nodoklim ir arī mīnusi. Pirmkārt, tas var radīt papildu finansiālo slogu spēlētājiem, jo viņiem ir jāmaksā nodoklis no saviem laimestiem. Otrkārt, tas var radīt papildu administratīvo slogu azartspēļu uzņēmumiem, jo viņiem ir jāievēro nodokļu noteikumi un jāveic atbilstoši nodokļu maksājumi. Treškārt, tas var radīt negatīvu attieksmi pret azartspēlēm, jo daži cilvēki var uzskatīt, ka nodoklis ir netaisnīgs vai pārmērīgs.
Kopumā, azartspēļu laimesta nodoklis ir svarīgs instruments azartspēļu nozares regulēšanā un val papsts budžetaildināšanā. Tomēr tā ieviešana un piemērošana prasa rūpī plguānošanu un pārvaldību, lai nodrošinātu tās pozitīvo ietekmi uz sabiedrību un azartspēļu nozari.
Azartspēļu atkarība ir nopietna problēma gan Latvijā, gan visā pasaulē. Tā ir psiholoģiska atkarība, kas var izraisīt nopietnas finansiālas un sociālas sekas. Azartspēļu atkarība var ietekmēt cilvēka darba spējas, attiecības ar ģimeni un draugiem, kā arī veselību.
Latvijā azartspēļu atkarība ir pieaugoša problēma. Pēc Latvijas Azartspēļu federācijas datiem, aptuveni 3% no pieaugušajiem ir atkarīgi no azartspēlēm. Šis skaitlis ir salīdzinoši augsts, ņemot vērā, ka azartspēles ir legālas un pieejamas.
Pasaulē azartspēļu atkarība ir plaši izplatīta. Pasaules Veselības organizācija (PVO) norāda, ka aptuveni 1-3 no% pieaugušajiem visā pasaulē ir atkarīgi no azartspēlēm. Šis skaitlis var būt pat augstāks dažās valstīs, kur azartspēles ir īpaši populāras.
Azartspēļu atkarības cēloņi var būt dažādi. Daži cilvēki spēlē azartspēles, lai mēģinātu atrisināt finansiālas problēmas, citi – lai mēģinātu aizmirst par stresu vai problēmām. Dažreiz azartspēļu atkarība var būt saistīta arī ar citām psiholoģiskām problēmām, piemēram, depresiju vai trauksmi.
Lai cīnītos ar azartspēļu atkarību, ir svarīgi atpazīt tās simptomus un meklēt palīdzību. Simptomi var ietvert nekontrolētu vēlmi spēlēt, neveiksmes pieņemšanu, finansiālas problēmas, attiecību problēmas un citus. Ir daudz resursu un organizāciju, kas var palīdzēt cilvēkiem, kuri cieš no azartspēļu atkarības, tostarp terapijas grupas, konsultācijas un atbalsta grupas.
Visbeidzot, ir svarīgi atcerēties, ka azartspēļu atkarība ir slimība, nevis morālas vājības pazīme. Tāpat kā jebkura cita atkarība, arī azartspēļu atkarība prasa profesionālu ārstēšanu un atbalstu. Ir svarīgi, lai cilvēki, kuri cieš no šīs atkarības, saņemtu nepieciešamo palīdzību un atbalstu.
Cīņa pret azartspēļu atkarību ir sarežģīts process, kas prasa gan individuālu, gan sabiedrības līmeņa pieeju. Pirmkārt, ir svarīgi atpazīt problēmu. Atkarība no azartspēlēm var izpausties kā nepārtraukta vēlme spēlēt, neskatoties uz negatīvām sekām, piemēram, finansiālām problēmām, darba zaudēšanu vai attiecību sabrukumu.
Individuālā līmenī cīņa pret azartspēļu atkarību ietver terapiju, kā arī atbalsta grupu apmeklējumu. Terapija var palīdzēt cilvēkiem saprast un mainīt savu uzvedību, savukārt atbalsta grupas var nodrošināt nepieciešamo emocionālo atbalstu un izpratni.
Sabiedrības līmenī cīņa pret azartspēļu atkarību ietver politikas izstrādi un izglītību. Politikas var ietvert azartspēļu ierobežojumus, piemēram, vecuma ierobežojumus vai spēļu laika ierobežojumus. Izglītība var palīdzēt cilvēkiem saprast azartspēļu riskus un atpazīt atkarības pazīmes.
Bez tam, ir svarīgi, lai azartspēļu nozares uzņēmumi piedāvātu atbildīgas spēlēšanas programmas. Šādas programmas var ietvert iespēju ierobežot spēļu laiku vai naudas summu, ko cilvēki var iztērēt, kā arī informāciju par atkarības riskiem un palīdzības iespējām.
Visbeidzot, cīņā pret azartspēļu atkarību ir svarīga arī medikamentu loma. Daži medikamenti var palīdzēt mazināt spēlēšanas vēlmi vai samazināt spēlēšanas saistīto stresu. Tomēr šāda pieeja ir jāizmanto tikai kā daļa no plašākas atkarības ārstēšanas programmas un jāveic zem ārstu uzraudzības.
Azartspēļu laimesta nodokļa atcelšana Latvijā ir sarežģīts jautājums, kas ietver daudzus faktorus. Pirmkārt, ir jāņem vērā, ka šis nodoklis ir viens no valsts budžeta ieņēmumu avotiem. Tādēļ, lai to atceltu, būtu nepieciešams atrast citu veidu, kā aizpildīt šo finanšu trūkumu.
Otrkārt, azartspēļu laimesta nodoklis ir arī veids, kā regulēt azartspēļu industrijas darbību un ierobežot azartspēļu atkarības risku. Atceļot šo nodokli, varētu palielināties azartspēļu pieprasījums un tādējādi arī atkarības problēmas.
Treškārt, ir jāņem vērā, ka azartspēļu laimesta nodokļa atcelšana varētu radīt netaisnību citu nodokļu maksātāju acīs, jo viņi turpinātu maksāt nodokļus, kamēr azartspēļu laimētāji to nedarītu.
Nobeigumā, lai gan teorētiski azartspēļu laimesta nodoklis varētu tikt atcelts, praksē tas ir ļoti maz ticams, jo tas prasītu būtiskas izmaiņas nodokļu politikā.
Azartspēļu laimesta nodoklis dažādās pasaules valstīs atšķiras, atspoguļojot katras valsts nodokļu politiku un attieksmi pret azartspēlēm. Daudzās valstīs azartspēļu laimesta nodoklis tiek piemērots, lai papildinātu valsts budžetu un mazinātu azartspēļu sociālās sekas, taču noteikumi un likmes ievērojami atšķiras.
Eiropā, piemēram, Lielbritānijā azartspēļu laimesti parasti nav apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli privātpersonām, jo nodoklis tiek iekasēts no operatoriem. Tas padara Lielbritāniju pievilcīgu spēlētājiem, jo laimesti tiek izmaksāti pilnā apmērā. Vācijā situācija ir sarežģītāka: pokera un kazino laimesti var būt apliekami, ja persona tiek uzskatīta par profesionālu spēlētāju, bet parastie laimesti loterijās parasti ir nodokļu brīvi. Francijā azartspēļu laimesta nodoklis tiek piemērots, ja laimesti pārsniedz noteiktu slieksni, un likmes svārstās atkarībā no laimesta veida.
Ārpus Eiropas, ASV azartspēļu laimesta nodoklis ir stingrs – laimesti virs 1200 dolāriem kazino vai loterijās tiek aplikti ar federālo nodokli (līdz 37%), un daži štati pievieno papildu nodokļus. Operators bieži ietur nodokli uzreiz, bet laimētājam jāiesniedz nodokļu deklarācija. Austrālijā azartspēļu laimesti privātpersonām parasti nav apliekami, jo tos uzskata par veiksmes ienākumiem, nevis regulāru peļņu. Savukārt Kanādā azartspēļu laimesti ir pilnībā atbrīvoti no nodokļa, izņemot profesionālus spēlētājus, kuru ienākumi tiek uzskatīti par uzņēmējdarbības peļņu.
Ķīnā (ieskaitot Honkongu un Makao) azartspēļu laimesta nodoklis parasti netiek piemērots privātpersonām, bet stingrā regulācija un ierobežojumi padara azartspēles sarežģītas. Dienvidāfrikā laimesti no loterijām un kazino ir atbrīvoti no nodokļa, bet sporta derībām var būt specifiski noteikumi.
Kopumā azartspēļu laimesta nodoklis atkarīgs no valsts nodokļu sistēmas, azartspēļu veida un laimesta apmēra. Spēlētājiem ieteicams iepazīties ar vietējiem noteikumiem, lai izvairītos no neparedzētiem nodokļu maksājumiem, īpaši, ja laimesti gūti ārvalstu platformās. Latvijā, piemēram, nodoklis tiek ieturēts no laimestiem virs 3000 eiro, taču citviet pasaulē noteikumi var būt gan stingrāki, gan liberālāki.
Azartspēļu un loteriju laimesti Latvijā piesaista daudzu uzmanību, taču ne visi zina, kādi nodokļi tiek piemēroti un kā tie ietekmē galīgo saņemto summu. Laimestu aplikšana ar nodokļiem ir regulēta ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, un kopš 2025. gada 1. janvāra ir ieviestas jaunas nodokļu likmes, kas attiecas uz azartspēlēm, loterijām un citiem laimestiem. Šis kopsavilkums sniedz skaidrojumu par nodokļa aprēķinu, ieturēšanas kārtību, izņēmumiem un riskiem, kas saistīti ar laimestiem, īpaši no ārvalstu platformām.
Saskaņā ar likumu laimesti, kas vienā reizē nepārsniedz 3000 eiro, ir pilnībā atbrīvoti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN). Tas nozīmē, ka, laimējot, piemēram, 2000 eiro Latvijas Loto vai licencētā kazino, nodoklis nav jāmaksā, un visa summa nonāk laimētāja rīcībā. Taču, ja laimests pārsniedz 3000 eiro, nodoklis tiek aprēķināts no summas, kas pārsniedz šo slieksni. No 2025. gada nodokļa likmes ir šādas: 25,5% par laimesta daļu no 3000 eiro līdz 105 300 eiro un 33% par summu, kas pārsniedz 105 300 eiro. Turklāt, ja personas kopējie ienākumi gadā, ieskaitot laimestus, pārsniedz 200 000 eiro, tiek piemērots papildu 3% nodoklis, kas jādeklarē pašam, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.
Licencēti azartspēļu un loteriju organizatori, piemēram, Latvijas Loto vai Latvijā reģistrēti tiešsaistes kazino, automātiski ietur nodokli no laimestiem virs 3000 eiro pirms to izmaksas. Tas atvieglo procesu laimētājam, jo nodokļa aprēķins un samaksa tiek veikta uzreiz, un persona saņem jau “tīro” summu. Piemēram, laimējot 5000 eiro, nodoklis tiek rēķināts no 2000 eiro (5000 – 3000), kas ir 510 eiro (25,5%), un laimētājs saņem 4490 eiro. Savukārt, ja laimests ir 120 000 eiro, nodoklis sastāv no 25,5% par summu no 3000 līdz 105 300 eiro un 33% par pārējo, kopā veidojot aptuveni 31 102,50 eiro nodokli, un laimētājs saņem ap 88 897,50 eiro.
Atšķirīga situācija ir ar laimestiem, kas gūti ārvalstu platformās, piemēram, nelicencētos tiešsaistes kazino, kas reģistrēti Maltā, Kirasao vai citās jurisdikcijās. Šādos gadījumos nodoklis netiek ieturēts automātiski, un laimētājam pašam jādeklarē ienākumi Valsts ieņēmumu dienestā (VID), iesniedzot gada ienākumu deklarāciju līdz nākamā gada 1. jūnijam. Nedeklarēšana var radīt nopietnas sekas, tostarp sodus un nokavējuma procentus, jo VID var izsekot ienākumus caur bankas darījumiem.
Ir arī izņēmumi, kas padara dažus laimestus pievilcīgākus. Piemēram, Simtgades loterija, Sporta loterija un “Sporto visi” ir pilnībā atbrīvotas no nodokļa neatkarīgi no laimesta apmēra. Citi izņēmumi var attiekties uz specifiskām reklāmas loterijām, taču tas jāpārbauda konkrētos noteikumos. Svarīgi atcerēties, ka zaudējumi azartspēlēs netiek ņemti vērā, aprēķinot nodokli, – tas attiecas tikai uz laimestiem.
Lai izvairītos no problēmām, ieteicams izvēlēties tikai Latvijā licencētus operatorus, kas nodrošina drošību un automātisku nodokļa ieturēšanu. Ārvalstu platformas var radīt papildu riskus, tostarp krāpšanu vai grūtības ar laimestu izmaksu. Ja rodas šaubas par nodokļu aprēķinu vai deklarēšanu, var sazināties ar VID pa tālruni 67120000 vai apmeklēt viņu mājaslapu, kā arī konsultēties ar nodokļu speciālistu. Tāpat svarīgi apzināties azartspēļu atkarības riskus un, ja nepieciešams, izmantot Pašatteikušos personu reģistru (PIPARS), lai kontrolētu spēlēšanu.
Nē, mazāki azartspēļu laimesti nav apliekami ar azartspēļu laimesta nodokli, bet lielāki laimesti tiek aplikti atbilstoši likumam.
Azartspēļu laimesta nodoklis tiek aprēķināts, izmantojot divas pamatlikmes atkarībā no laimesta apmēra, un papildu likmi, ja gada ienākumi ir augsti.
Jā, Latvijā licencēti azartspēļu operatori automātiski ietur azartspēļu laimesta nodokli no lielākiem laimestiem pirms to izmaksas.
Jums pašam jādeklarē azartspēļu laimests Valsts ieņēmumu dienestā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju noteiktajā termiņā.
Valsts ieņēmumu dienests var atklāt nenomaksāto azartspēļu laimesta nodokli un uzlikt sodu, kā arī piedzīt nodokli ar papildu procentiem.
Jā, noteiktas loterijas, piemēram, Simtgades loterija un Sporta loterija, ir pilnībā atbrīvotas no azartspēļu laimesta nodokļa.
Nē, azartspēļu laimesta nodoklis tiek rēķināts tikai no laimestiem, neņemot vērā zaudējumus.
Licencēti operatori izsniedz dokumentu par ieturēto azartspēļu laimesta nodokli; ārvalstu laimestu gadījumā jā konsultējas ar Valsts ieņēmumu dienestu.
Sazinieties ar Valsts ieņēmumu dienestu pa tālruni vai apmeklējiet viņu mājaslapu, kā arī informāciju sniedz Latvijas Loto vai Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija.
Jā, azartspēļu laimesta nodokļa likmes var tikt mainītas, ja tiek grozīts likums, un aktuālās likmes ir spēkā no šī gada sākuma.
Jā, azartspēļu laimesta nodoklis attiecas uz visiem azartspēļu un loteriju laimestiem, izņemot atbrīvotās loterijas.
Licencētos operatoros azartspēļu laimesta nodoklis tiek atskaitīts pirms izmaksas, tāpēc laimētājs saņem summu, no kuras jau ieturēts nodoklis.
Nē, arī ārvalstu azartspēļu laimesti, kas ir mazi, nav apliekami ar azartspēļu laimesta nodokli un nav jādeklarē.
Cookie | Duration | Description |
---|---|---|
cookielawinfo-checkbox-analytics | 11 months | This cookie is set by GDPR Cookie Consent plugin. The cookie is used to store the user consent for the cookies in the category "Analytics". |
cookielawinfo-checkbox-functional | 11 months | The cookie is set by GDPR cookie consent to record the user consent for the cookies in the category "Functional". |
cookielawinfo-checkbox-necessary | 11 months | This cookie is set by GDPR Cookie Consent plugin. The cookies is used to store the user consent for the cookies in the category "Necessary". |
cookielawinfo-checkbox-others | 11 months | This cookie is set by GDPR Cookie Consent plugin. The cookie is used to store the user consent for the cookies in the category "Other. |
cookielawinfo-checkbox-performance | 11 months | This cookie is set by GDPR Cookie Consent plugin. The cookie is used to store the user consent for the cookies in the category "Performance". |
viewed_cookie_policy | 11 months | The cookie is set by the GDPR Cookie Consent plugin and is used to store whether or not user has consented to the use of cookies. It does not store any personal data. |